Latviešu tautas tērps. Ventspils novada sieviešu tērps. 1960. gada pastkarte 9,5x14 cm

  Ventspils novadā bija baltas sagšas, kuras rotāja ar sīku svitru jeb rīdžu rindām, ko ieauda gar apakšējo malu un galos. Rīdžu rindas auda no zilām un sarkanām dzijām. Starp ieaustajām rīdžu rindām mēdza iešūt līčloču rakstu. Sagšas galos vēl šuva arī platu, krāsainu celu apaudu, kuras velku galus sasēja pušķī. Sagšu sedza pāri pleciem un sasprauda priekšā ar lielu sudraba saktu. Bez baltajām sagšām vēl bija pazīstamas arī mēļās sagšas ar līdzīgu rotājumu kā baltajām.

  Sievas sedza melnbalti rūtainas villaines, t. s. vīkales.

  Krekli Ventspils novadā bija ar stāvām apkaklēm, uzšūtiem uzplečiem un aprocēm piedurkņu galos. Apkakle, uzpleči un apreces bija rotātas ar vienvirziena izvilkuma rakstu. Kreklu pie kakla sasprauda ar gludu vai sarkaniem stikla akmentiņiem rotātu sudraba saktiņu.

  Ventspils novadā brunčus auda sarkanus, ar sīkām, lāsumaināni šķērssvītrām, ko panāca, audu dzijas pirms krāsošanas atsevišķās vietās nosienot, lai paliek baltas. Brunčus jostas vietā sakrokoja vai arī salika sīkās ielocēs, ko iegludināja visā brunču garumā (priekšējā daļa palika nekrokota). Brunčūs piešuva pie tāda paša auduma niebura. Brunčus apjoza ar sleņģeni.

  Virs ņiebura vilka vēl jaku. To šuva no melna, tumši zila vai zaļa vilnas auduma. Jaku šuva īsu (tā izbeidzās jau virs jostas vietas) ar nelielu pagarinājumu priekšpusē. Jaku aizāķēja ar bronzas āķiem, kuriem bija uzlodētas virsū apaļas puslodītes. 

  Jaunavas valkāja tādus pašus spangu vainagus kā Kuldīgas novadā. Tālākā ceļā dodoties, vainagam pāri sēja zīda lakatiņu

  Sievas sēja vairākus krāsainus zīda lakatus: vienu ap pieri, otru zem zoda.